skaidrums
skaidrums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skaidrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Skaidrība (1).
PiemēriBija piestājis snigt. Rāms skaidrums un maigums pludoja apkārt.
- Bija piestājis snigt. Rāms skaidrums un maigums pludoja apkārt.
- Ūdens lāse, man savu skaidrumu dod, Lai varu es visu atspulgot..
- pārn. Viņa bija tikpat bāla un caurspīdīga kā agrāk. Acis vizēja zilas, bet to eņģeliskais skaidrums bija zudis.
2.Skaidrība2.
PiemēriAttēla skaidrums.
- Attēla skaidrums.
- ..siltajā puskrēslā cilvēku sejas tagad varēja tikko saskatīt, priekšmeti bija zaudējuši asās kontūras, mūzika - skaidrumu.
3.Skaidrība3.
4.Vispārināta īpašība → skaidrs4, šīs īpašības konkrēta izpausme. Skaidrība (4).
PiemēriBalss skaidrums.
- Balss skaidrums.
5.Vispārināta īpašība → skaidrs5, šīs īpašības konkrēta izpausme. Skaidrība (5).
PiemēriIzrunas skaidrums.
- Izrunas skaidrums.
6.Skaidrība6.
Avoti: 7-1. sējums