skaists
skaists -ais; s. -a, -ā
skaisti apst.
1.Tāds, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
PiemēriSkaista mūzika.
Stabili vārdu savienojumiSkaistais (arī vājais, daiļais) dzimums.
1.1.lietv. nozīmē: skaistais, -ā, v.; filoz. Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
2.Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku.
PiemēriSkaistas atmiņas.
2.1.Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
Piemēri«Vai tas ir slikti, ja cilvēks sev vēlas pašu lielāko, pašu skaistāko, pašu mūžīgāko mīlestību?»
2.2.Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem). Tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas. Arī jauks.
PiemēriSkaists laiks.
3.Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriSkaists suns.
Avoti: 7-1. sējums