skaistulis
skaistulis -ļa, v.
skaistule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Skaists cilvēks.
Piemēri..nekāds skaistulis nebij, bet no tiem, kuros sievietes sajauž kaut ko virieša cilvēkam nesaprotamu un neuzminamu un pašas līp klāt.
1.1.Skaists dzīvnieks, augs.
Piemēri..visas gulbju kustības šķiet domātas nevis viņiem pašiem, bet gan apmeklētājiem, kas apstājas apbrīnot baltos skaistuļus.
1.2.pārn. Skaists priekšmets, veidojums.
Piemēri..aiz grantsņēmēju parakātiem kalniņiem paslēpies viens no Latgales novada skaistuļiem - Eikša ezers.
Avoti: 7-1. sējums