Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saiva
saiva -as, s.
Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (aušanai, tīklu lāpīšanai u. tml.).
PiemēriDienas paiet pie stellēm - viņa auž brīnišķīgus audumus, un Ēvalds ir saivu tinējs.
  • Dienas paiet pie stellēm - viņa auž brīnišķīgus audumus, un Ēvalds ir saivu tinējs.
  • ..tītaviņas ar tikko uzlikto dzijas gabalu un ratiņš stāvēja mierā, vārpstā palikusi puspietīta saiva.
  • Viņa saiva veikli šaudījās starp pavedieniem, siedama mezglu pēc mezgla un veidodama arvien jaunas tīkla acis.
  • sal. ..pārliecoties pār laivas malu,.. varēju vērot neskaitāmas zivis, kas lodāja starp saules stariem un lokanajiem stiebriem kā tumšas saivas.
  • sal. Garām mums drāzās ātras motorlaivas... sveicienu pūta pretimnācējs kuteris, kas saulē izskatījās kā liela, mirdzoša saiva.
  • pārn. Izausts ar vējaina vakara saivām, Ūdeņos saulrieta atspīdums dziest.
  • pārn. Ko tu aud, naksniņa, ar rūsas saivu - pamale nokliukš, vakari noklaukš.
Avoti: 7-1. sējums