Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sajaukties
sajaukties parasti 3. pers., -jaucas, pag. -jaucās; refl.
1.Refl. → sajaukt1. Tikt sajauktam.
PiemēriIejavs labi sajaucies.
2.Refl. → sajaukt2. Tikt sajauktam.
PiemēriBaltijas jūrā ietek daudz upju, un tās ūdeņi maz sajaucas ar okeāna ūdeņiem.
2.1.pārn. Saplūst (kopā, kādā kopumā) — piemēram, par skaņām, smaržām.
PiemēriIkviens centās pēc iespējas skaļāk izteikt savu sakāmo,.. iznākumā sacēlās nesakarīgu vārdu burkšķis, kas sajaucās ar trauku un glāžu šķindu.
3.Vienlaicīgi pastāvēt, izpausties (piemēram, par vairākām, daudzām atšķirīgām parādībām, domām, idejām).
Piemēri..šeit ir sajaukušies stili, Kur līdzās barokam - vismodernākais nams, Bet skaties tur - aiz gotiskajām pilīm Aug bizantiskais kupols mirdzēdams.
4.Saplūst (parasti veidojot ģimenes, radot pēcnācējus) — par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
PiemēriSajaukušās tautības.
Avoti: 7-1. sējums