sajaukums
sajaukums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → sajaukt2. Maisījums.
PiemēriUz galda bija maize, siera sajaukums ar margarīnu un iesala dzēriens..
- Uz galda bija maize, siera sajaukums ar margarīnu un iesala dzēriens..
- ..vecais.. sāka grozīt pīpi rokās, meklēdams tabakmakā to dīvaino sajaukumu, ko viņš bija pagatavojis no āboliņa galvām un ķiršu lapām.
- Kaķu, ceptu sīpolu un alkohola dvakas sajaukums garo pa krēslainās kāpņu telpas sienu plaisām.
2.Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
PiemēriĻoti izplatīts ir abstrakcijas un realitātes sajaukums groteskā.
- Ļoti izplatīts ir abstrakcijas un realitātes sajaukums groteskā.
- Trigorins iestidzis šajā melu un patiesības sajaukumā, kas viņu uznesis slavas viļņa virsotnē.
- Ar dīvainu lepnuma, ironijas, skaudības un skumju sajaukumu viņam [aizbraucējam] pakaļ noraugās pulciņš zēnu.
3.Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā).
PiemēriTautību sajaukums.
- Tautību sajaukums.
Avoti: 7-1. sējums