darbdiena
darbdiena -as, s.
1.Diena, kas nav svētdiena vai svētku diena.
PiemēriDarbdienas rīts.
- Darbdienas rīts.
- Nedēļā ir septiņas dienas, sešas no tām darbdienas. Un tikai viena svētdiena.
- Un Leinasars atkal izgāja uz šosejas. Darbdienās te mašīnu diezgan. Svētdienās maz.
1.1.parasti vsk. Ikdiena.
PiemēriSvētki atnāk reizi pa reizei. Tāpēc tos gaidām un līksmi nosvinam. Pārējo laiku piepilda darbdiena.
- Svētki atnāk reizi pa reizei. Tāpēc tos gaidām un līksmi nosvinam. Pārējo laiku piepilda darbdiena.
- Viņai divas kārtas, drēbju un apavu. Viena kārta darbdienai, otra svētdienai.
- No mūžīgās darbdienas viņi negaidīti iekļuva mūžīgā svētdienā, no tumsas - bengāliskā gaismā, no rijas sūruma - nepārtrauktās dzīrēs.
- Kad pēc svētku brīžiem atkal iestājas darbdienas ritms, ļaudīm satiekoties ir daudz ko atcerēties un pārrunāt.
2.Intensīva darba cēliens (parasti dienas daļa). Arī darbadiena1.
PiemēriPēcpusdienā sākas man īstā darbdiena. Tad mana kioska lodziņā sniedzas viena otra zīmīga roka.
- Pēcpusdienā sākas man īstā darbdiena. Tad mana kioska lodziņā sniedzas viena otra zīmīga roka.
- Parasti darbdiena mehāniskajā cehā iesākās ar klusinātas sirēnas skaņām, kas pārgāja vienmērīgā motoru un darbgaldu dūkšanā.
- Ar saules lēktu viņš bija pie dārzniekmājas... Nekur neredzēja ne cilvēka ēnas. Darbdiena vēl nebija sākusies.
- Tagad sākās manas darbdienas... man bija jāpalīdz tēvam, jāapkopj savs dzīvoklis, jāgatavo ēdiens, jāmazgā veļa un jāmācās.
Avoti: 2. sējums