Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokopties
nokopties -kopjos, -kopies, -kopjas, pag. -kopos; refl.
1.Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
Piemēri..mamma teica, ka šovakar velti gaidīt ciemiņu: ceļi izjukuši, visiem mājās esot jānokopjas, jācep plāceņi, jānokauj svētkiem kāds sivēns vai telēns..
1.1.Sakārtot ko vajadzīgā, vēlamā veidā.
PiemēriArī citi nabagmājas iedzīvotāji sagāja jaunajiem iedzīvotājiem no pakaļas iekšā palīdzēt Andra tēvam nokopties un norīkoties.
Avoti: 5. sējums