atsperties
atsperties -speros, -speries, -speras, pag. -spēros; refl.
1.Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
PiemēriAtsperties ar rokām.
- Atsperties ar rokām.
- Suns atsperas ar ķepām pret grīdu.
- Ar varu vilka no [degošām] kūtīm.. gotiņas, kuras, žēli īdēdamas, atspērās un negribēja nekur iet..
- Zobus sakodis, turos pie skārda savienojuma [uz jumta], jo kājām nav kur atsperties.
1.1.Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena).
PiemēriMikiņš piesprādzēja slidu pie kreisās kājas zābaka,.. atspērās ar labo un - žviukš! - nolikās gar zemi..
- Mikiņš piesprādzēja slidu pie kreisās kājas zābaka,.. atspērās ar labo un - žviukš! - nolikās gar zemi..
- Lodziņi apakšstāvā tik zemi, ka.. iekāpt pa tiem var. Garākam cilvēkam.. vienkārši jāatsperas, un iekšā viņš ir..
- ..[vāvere] atstiepa savu kuplo asti, atspērās pakaļkājām pret zaru un pārlēca uz otru priedi drusku zemāk.
1.2.divd. formā: atspēries, atsperdamies. No visa spēka.
Piemēri..[zēns] airēja atspēries, bet debess mala stāvēja, kur stāvējusi.
- ..[zēns] airēja atspēries, bet debess mala stāvēja, kur stāvējusi.
- Šoreiz vilcējiem bija diezgan darba, un viņi strādāja atsperdamies.
- Sirma ķēvīte atspērušies velk kalnā ratus ar piena kannām.
1.3.pārn.; sar. Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
PiemēriĢirts vairāk atkārtoja to, ko bija izlasījis.., kamēr Artūrs varēja atsperties uz paša pieredzes cietā pamata.
- Ģirts vairāk atkārtoja to, ko bija izlasījis.., kamēr Artūrs varēja atsperties uz paša pieredzes cietā pamata.
- «Gaidiet, kamēr saimnieks būs mājā,» papīriņu pirkstos burzīdama, Irma mēģināja atsperties. «Man tā māja nepieder, un man te nav nekāda noteikšana.»
Avoti: 1. sējums