Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ortodontija
ortodontija -as, s.; parasti vsk.
Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.
PiemēriAr nepareizu atsevišķu zobu stāvokli, nepareizām žokļu formām un nepareizām žokļu savstarpējām attiecībām nodarbojas ortodontija - īpaša stomatoloģijas nozare.
Avoti: 6-1. sējums