ortodoksija
ortodoksija -as, s.; parasti vsk.
Nelokāma, konsekventa sekošana kādai pārliecībai, virzienam, mācībai, parasti neievērojot konkrētus apstākļus, attīstības procesus.
PiemēriStendera dzīves laikā filozofiskā doma Latvijā sāka attālināties no protestantiskās ortodoksijas un tuvoties dabaszinātnēm.
- Stendera dzīves laikā filozofiskā doma Latvijā sāka attālināties no protestantiskās ortodoksijas un tuvoties dabaszinātnēm.
Avoti: 6-1. sējums