Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ortodontija
ortodontija -as, s.; parasti vsk.
Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi.
PiemēriAr nepareizu atsevišķu zobu stāvokli, nepareizām žokļu formām un nepareizām žokļu savstarpējām attiecībām nodarbojas ortodontija - īpaša stomatoloģijas nozare.
Avoti: 6-1. sējums