labdiena
labdiena -as, s.
labadiena labasdienas, s.
labasdienas labudienu, s.
1.Sveiciens, satiekoties dienā.
PiemēriTeikt labdienu.
- Teikt labdienu.
- Atņemt labdienu.
- Saimnieks ienāca papriekšu [istabā], padeva labdienu un noņēma cepuri..
- Viliberts.. nāca sievai pasacīt labudienu..
Stabili vārdu savienojumi(Pa)dot labdienu.
- (Pa)dot labdienu novec. — Sveicinot (pa)teikt «labdien!».
2.tikai dsk. Sveicieni, ko sūta kādam.
PiemēriNodot labdienas.
- Nodot labdienas.
- Saņemt labdienas.
- Tēvs raksta, ka.. kājas vairs nepanesot staigāšanu,.. un beidzot piemin, ka Anna sūtot labdienas...
- Kaukēns: «Ak, jā, gandrīz būtu piemirsis: labasdienas, māt, no Līzes.»
- Mātei, lūk, izvārījies tā pavairāk zupas, un viņa ar šo māla podiņu sūtījusi Visvaldim labasdienas.
Avoti: 4. sējums