labestīgs
labestīgs -ais; s. -a, -ā
labestīgi apst.
1.Labsirdīgs, labvēlīgs.
PiemēriCilvēks.. visu ļauno sliecas ātri aizmirst. Toties labo atceras ilgi. Nelaime pūlas viņu norūdīt, darīt izturīgāku un labestīgāku.
- Cilvēks.. visu ļauno sliecas ātri aizmirst. Toties labo atceras ilgi. Nelaime pūlas viņu norūdīt, darīt izturīgāku un labestīgāku.
- Sabiedrībai nepieciešams saņemt godīgu, zinošu, principiālu.. un tai pašā reizē labestīgu cilvēku. Tādu, kas prot cienīt.. citus cilvēkus.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriLabestīgs smaids.
- Labestīgs smaids.
- Labestīgas acis.
Avoti: 4. sējums