labiekārtojums
labiekārtojums -a, v.
1.Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
PiemēriDarba telpu labiekārtojums.
1.1.Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (piemēram, apdzīvotas vietas, parka) iekārtojums.
PiemēriCiema labiekārtojums.
Avoti: 4. sējums