labils
labils -ais; s. -a, -ā
labili apst.
1.Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu). Pretstats: stabils.
PiemēriLabils līdzsvars.
- Labils līdzsvars.
- Labila lode.
2.Nepastāvīgs, mainīgs (par vielām, ķīmiskiem procesiem).
PiemēriLabils ķīmiskais savienojums.
- Labils ķīmiskais savienojums.
- Visvairāk grūtību ķīmiķiem sagādā tas, ka lignīns koksnē ir ārkārtīgi labila, aktīva viela, kas spējīga viegli izmainīties.
3.rned. Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriLabils psihiskais stāvoklis.
- Labils psihiskais stāvoklis.
- Labila nervu sistēma.
Avoti: 4. sējums