labklājība
labklājība -as, s.
Dzīves apstākļi, materiālais stāvoklis, kam raksturīga pārticība, arī nodrošinātība.
PiemēriPar iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugumu liecina patēriņa preču iegādes palielināšanās.
- Par iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugumu liecina patēriņa preču iegādes palielināšanās.
- Ražošanas uzdevumu izpilde ir galvenais priekšnoteikums padomju cilvēku labklājības celšanai.
Avoti: 4. sējums