labirints

labirints -a, v.

1.vēst. Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).

PiemēriJāzeps: Mums [Ēģiptē] ir labirints Ar tūkstoš alu telpām!

2.Tas (piemēram, celtne, ala, parks), kur ir daudz sarežģītu eju, ceļu.

PiemēriNo vienas starpkalnu ieplakas uz otru vietām var iziet pa upju izskalotiem apakšzemes labirintiem.

No vienas starpkalnu ieplakas uz otru vietām var iziet pa upju izskalotiem apakšzemes labirintiem.
..dažāda ir alu uzbūve no visvienkāršākā zemes iedobuma līdz gariem un sarežģītiem daudzstāvu labirintiem.
Tikai reiz viņi iekūlās īstā labirintā un ilgi maldījās, kamēr izkļuva laukā no tā: tā bija Vecrīga ar savām šaurajām līkloču ieliņām un strupceļiem..
pārn. ..dažādi gadījumi klīda pa atmiņu labirintiem kā vienmēr, kad kuģis tā gāja savu gaitu..

3.anat. Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.

PiemēriVidusauss dobums pildīts ar gaisu, bet ieksejas auss dobums (labirints) - ar šķidrumu.

Vidusauss dobums pildīts ar gaisu, bet ieksejas auss dobums (labirints) - ar šķidrumu.

Avoti: 4. sējums