labirints
labirints -a, v.
1.vēst. Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē).
PiemēriJāzeps: Mums [Ēģiptē] ir labirints Ar tūkstoš alu telpām!
2.Tas (piemēram, celtne, ala, parks), kur ir daudz sarežģītu eju, ceļu.
PiemēriNo vienas starpkalnu ieplakas uz otru vietām var iziet pa upju izskalotiem apakšzemes labirintiem.
3.anat. Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
PiemēriVidusauss dobums pildīts ar gaisu, bet ieksejas auss dobums (labirints) - ar šķidrumu.
Avoti: 4. sējums