labināt
labināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
PiemēriLabināt meiteni.
1.1.intrans.
PiemēriViņa kaut ko runā, baras, aicina, labina, sola, draud, bet šis [dēls] tik smīn un guļ uz klona.
Avoti: 4. sējums