labdaris
labdaris -ra, v.
labdare -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.neakt. Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem. Filantrops.
Piemēri..viņu visa pilsēta pazīst kā lielu labdari, kas labprāt palīdz jauniem cilvēkiem tikt uz kājām..
2.Cilvēks, kas dara labu, palīdz.
PiemēriAizgāju izvadīt savus labdarus. Biju ar visiem skolotājiem pa vasaru labi iedzīvojies kā ar tuviniekiem..
Avoti: 4. sējums