uzēst
uzēst -ēdu, -ēd, -ēd, pag. -ēdu; trans.
1.Ieēst (ko).
PiemēriLīvija uzmet viņam vienu pašu īsu, vērojošu un vērtējošu skatienu; nejautā neko, sasveicinās. «Jārauga ko uzēst,» viņa tad saka.
- Līvija uzmet viņam vienu pašu īsu, vērojošu un vērtējošu skatienu; nejautā neko, sasveicinās. «Jārauga ko uzēst,» viņa tad saka.
- «Uzēdiet šokolādi,» viņa teica. «Nekā cita man nav ko piedāvāt.»
1.1.intrans.
Piemēri..viņš pa druskai uzēda ik pa mīļai stundai, jo neko krietnāku nejaudāja sakost - kur tie gadi, kopš zaudējis pēdējo zobu.
- ..viņš pa druskai uzēda ik pa mīļai stundai, jo neko krietnāku nejaudāja sakost - kur tie gadi, kopš zaudējis pēdējo zobu.
2.Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
PiemēriUzēst ko saldu virsū.
- Uzēst ko saldu virsū.
Avoti: 8. sējums