Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spēkavīrs
spēkavīrs -a, v.
1.Fiziski spēcīgs vīrietis.
PiemēriAtcerēšos viņa palīgu,.. nenogurdināmo spēkavīru, kam neviens darbs nebija par grūtu..
  • Atcerēšos viņa palīgu,.. nenogurdināmo spēkavīru, kam neviens darbs nebija par grūtu..
  • «Pie kuļmašīnas divi tādi spēkavīri mums sadakšotu visu vasarāju,» nodomāja Lauskis.
  • Raksturīgākie latviešu pasaku pozitīvie varoņi ir spēkavīrs, sērdienīte (pameita), trešais tēva dēls..
  • pārn. Šur tur manīts pat spēkavīrs lācis.
1.1.Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
PiemēriSanpaulo ar pārliecinošu bulgāru spēkavīru uzvaru beidzies pasaules junioru čempionāts svarcelšanā.
  • Sanpaulo ar pārliecinošu bulgāru spēkavīru uzvaru beidzies pasaules junioru čempionāts svarcelšanā.
  • Neviens neticēja, ka pēkšņi izaudzis jauns spēkavīrs. It sevišķi otrajā smagajā svarā.
Avoti: 7-2. sējums