spēja
spēja -as, s.
1.Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
PiemēriDomāšanas spēja.
Stabili vārdu savienojumiAtgūt runas spējas (arī valodu). Darba spējas.
1.1.Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
PiemēriPersonas spēja sastādīt un atcelt testamentu, kā arī testamenta un tā atcelšanas akta forma nosakāma pēc tās pašas likumdošanas, pēc kuras nosakāmas arī attiecības pie mantošanas.
1.2.Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
Piemēri..jāatzīmē koku vardes spēja kāpelēt pa koku un krūmu stumbriem, zariem un pat lapām, jo pirkstu galos šai sugai ir īpaši piesūcekņi..
1.3.Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
PiemēriOrganisma pretestības spēja.
Stabili vārdu savienojumiDzīvības spēja.
2.Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
PiemēriTeleskopa izšķiršanas spēja.
Stabili vārdu savienojumiGaismas spēja.
Avoti: 7-2. sējums