Paplašinātā meklēšana
Meklējam spēja.
Atrasts vārdos (46):
- spēja:1
- iespēja:1
- nespēja:1
- lidspēja:1
- mazspēja:1
- celtspēja:1
- degtspēja:1
- dīgtspēja:1
- neiespēja:1
- nestspēja:1
- peldspēja:1
- segtspēja:1
- vestspēja:1
- zirgspēja:1
- iespējams:1
- lidotspēja:1
- nesējspēja:1
- pirktspēja:1
- radītspēja:1
- ražotspēja:1
- rīcībspēja:1
- saistspēja:1
- svērtspēja:1
- vadītspēja:1
- vilktspēja:1
- dzimumspēja:1
- dzīvotspēja:1
- kredītspēja:1
- maksātspēja:1
- reaģētspēja:1
- siltumspēja:1
- tiesībspēja:1
- darbaspējas:1
- iespējamība:1
- neiespējams:1
- gaismasspēja:1
- rīcībnespēja:1
- nepārspējams:1
- maksātnespēja:1
- svārstībspēja:1
- neiespējamība:1
- fotovadītspēja:1
- nepārspējamība:1
- supravadītspēja:1
- siltumvadītspēja:1
- elektrovadītspēja:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (1003):
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- Krāsu redze Acu spēja izšķilt objekta krāsas.
- Krāsu redze Acu spēja izšķirt objekta krāsas.
- Veca galva Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- Veca galva Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- sagatavoties Apgūt (piemēram, profesijai nepieciešamās zināšanas, iemaņas). Trenējoties iegūt spējas veikt (noteiktu uzdevumu).
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
- Atrast sevi Apzināties savas spējas, savus spēkus, savu vietu sabiedrībā.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- panākt Ar darbību, rīcību, izturēšanos radīt iespējas, priekšnoteikumus (kā) īstenošanai un īstenot (to).
- izlauzt Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- Lauzt ceļu Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
- Pilnā gaitā, retāk ar pilnu gaitu Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- Pilnā gaitā (arī sparā, spēkā), retāk ar pilnu gaitu (arī sparu, spēku) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- Pilnā sparā (arī gaitā, spēkā), retāk ar pilnu sparu (arī gaitu, spēku) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- Pilnā spēkā (arī gaitā, sparā), retāk ar pilnu spēku (arī gaitu, sparu) Ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
- Ar pilnu tvaiku Ar iespējami lielāku ātrumu, jaudu, intensitāti. Ar pilnīgu atdevi.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (kā) esamību, iespējamību.
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- Nojaukt (arī nodedzināt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nojaukt (arī nodedzināt, sadedzināt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- Nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- izlīdzēties Atrast iespējas.
- parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
- steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi). Censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli). Arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti Ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Dzimumgatavība.
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība.
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
- pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
- pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašneauglība.
- pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašsterilitāte.
- neauglība Auga, tā daļu nespēja veidot augļus.
- hemotropisms Augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu.
- anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
- pašauglība Augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas.
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
- koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus. Šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- Bez galvas Bez spējas pareizi domāt. Dumjš.
- gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
- vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
- vaļa Brīvība. Iespēja brīvi rīkoties, izturēties.
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
- izdoties Būt iespējai (kādam ko izdarīt).
- valdīt Būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas.
- Būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) Būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
- izdoties Būt iespējamam (kādam ko, piemēram, izdarīt, paveikt).
- draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu).
- solīt Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
- pavēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
- vēstīt Būt par (kā) zīmi. Būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
- vilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas.
- pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
- liegt Būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt).
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
- panākt Būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas.
- (Sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- Kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- Sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apžilbināt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
- apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.). Atņem kustības spējas.
- apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- paspēt Būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības.
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- staigāt Būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām.
- degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
- dziedāt Būt tādam, kam piemīt spēja ar balsi veidot muzikālas skaņas.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- gleznot Būt tādam, kam piemīt spēja radīt glezniecības darbus.
- Būt ar (plašu) vērienu Būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
- vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml. Būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
- saistīt Būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- dalīties Būt tādam, kurā ir vairākas daļas. Būt tādam, ko iespējams dalīt (4).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
- teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
- pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu). Būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- staigāt Būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu).
- draudēt Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, ļauns.
- atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
- iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
- Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās. Stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- Cik (vien) jaudas Cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
- Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
- Cik (arī ko) kājas nes Cik ātri vien iespējams (iet, skriet).
- garums Cik garumā arī vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
- Līdz galam (atdarīt, atvērt u. tml.) (vaļā) Cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
- platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
- Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
- Par visu naudu Cik vien iespējams (ko darīt).
- Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
- Uz velna paraušanu Cik vien iespējams, no visa spēka, arī nebēdājot ne par ko.
- Uz pēdējo tūkstoti Cik vien ir iespējams.
- Uz pēdējo tūkstoti Cik vien ir iespējams.
- Pēc iespējas Cik vien spēj, var. Iespējami.
- Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja).
- burvis Cilvēks, kam (māņticīgo uztverē) piemīt spējas pakļaut burvībai (1).
- virspavēlnieks Cilvēks, kam ir ļoti plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir plašas tiesības, vara, arī iespēja noteikt, pavēlēt.
- Gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
- Gaiša (arī gudra) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
- Gudra (arī gaiša) galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
- analītiķis Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
- neticīgs Cilvēks, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
- domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas. Arī filozofs.
- telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
- burvis Cilvēks, kas (ar savu rīcību, izturēšanos) ļoti saista, valdzina, ietekmē. Cilvēks, kas ātri un viegli veic citiem grūti iespējamo.
- improvizators Cilvēks, kas improvizē (1). Cilvēks, kam ir spējas improvizēt (1). Improvizētājs.
- nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot.
- Caurspiedīgā radiācija Daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
- biļetens Darba nespējas lapa.
- Zilā lapa Darba nespējas, arī slimības lapa.
- Darba spējas Darbaspējas.
- Darba spējas Darbaspējas.
- plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties. Censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- pleohroisms Dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos.
- savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- Atvērto durvju diena Diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- dīdzība Dīgtspēja.
- dīgstamība Dīgtspēja.
- dīgstība Dīgtspēja.
- brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
- Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
- Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
- Slimības lapa, arī darba nespējas lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
- Darba nespējas lapa, arī slimības lapa Dokuments, kuru PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu.
- pieļāvums Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- apdāvinātība Dotības, gara spējas, talants.
- acīmredzot Droši vien. Iespējams.
- potence Dzimumspēja (vīrietim).
- auss Dzirde, dzirdes spēja.
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
- Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
- Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas elektromagnētiskās svārstības.
- Elektronu vadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
- zīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Sīmenss.
- sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā. Zīmenss.
- kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
- Vēstures filozofija Filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība - spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
- Elektronu optika Fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona (piemēram, iestāde, uzņēmums, organizācija), kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- Burvju paklājs Folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
- Zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- Acs refrakcija Gaismas staru refrakcijas spēja acī fizioloģiska miera stāvoklī.
- Gaismas spēja Gaismasspēja.
- uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības. Tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- konduktometrija Gāzu un šķidrumu elektrovadītspējas mērīšana.
- stratotips Griezums, atsegums, urbuma serde, no kā ir iespējams iegūt pilnīgu attiecīgās stratigrāfiskās vienības raksturojumu.
- smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
- smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
- kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
- intuīcija Ideālistiskajā filozofijā - mistiska spēja izzināt patiesību bez iepriekšējas zinātniskas pieredzes un loģiskiem slēdzieniem.
- iracionālisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas ierobežo vai noliedz racionālas izziņas iespējas un aizstāj to, piemēram, ar intuīciju, instinktu, ticību.
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece (3).
- sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece (3).
- Nelaimīgi iemīlēties Iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību. Iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- Nāvīgs ienaidnieks Ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
- sprostierīce Ierīce (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums u. tml. (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās, arī izplatīšanās novēršanai.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- Slēgta ierinda (arī rinda) Ierinda (rinda), kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazs attālums.
- nebrīvība Ierobežota (darbības) iespēja.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
- pienākt Iesākties (par vienu no secīgām situācijām, kurā tiek pieļauta, ir iespējama kāda darbība, rīcība).
- vara Iespēja (kādam rīkoties kādā veidā, ko panākt u. tml.).
- balss Iespēja (paust savus uzskatus), tiesība (lemt).
- konkurence Iespēja (piemēram, priekšmetam, ierīcei, vielai) pārspēt kvalitātē (citu priekšmetu, ierīci, vielu).
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
- iegātnība Iespēja kļūt par iegātni.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- kredītspēja Iespēja saņemt kredītu (piemēram, aizņēmuma nomaksas garantijas dēļ).
- sasniedzamība Iespēja sasniegt (1).
- sasniedzamība Iespēja sasniegt (3).
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
- spēks Iespēja, vara (piemēram, ko noteikt, rīkot). Spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- perspektīva Iespēja. Izredzes.
- draudi Iespējamās briesmas.
- risks Iespējamas briesmas. Zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa. Sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos). Varbūtējs.
- drošs Iespējams, laikam gan.
- Droši vien Iespējams, laikam gan.
- potenciāls Iespējams, varbūtējs.
- cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
- Gara dāvanas Intelektuālās spējas, apdāvinātība.
- Gara dāvanas Intelektuālās spējas. Apdāvinātība.
- rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
- Magnētiskā lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
- Magnētiska lēca Īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt).
- Darba vingrošana Īpaši vingrojumi darba dienas režīmā, lai uzlabotu darbaļaužu veselību, paaugstinātu darbaspējas.
- sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju.
- ģēnijs Izcils talants, izcilas jaunrades spējas.
- apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
- papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai apstākļos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot, rezerves izeja.
- pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas. Pilnveidoties.
- attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.). Veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu. Sabojāt. Samaitāt.
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
- realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
- atklāt Izpaust, izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas).
- izšķiesties Izšķiest ļoti daudz vai visus spēkus, spējas u. tml.
- Izmainīt sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu).
- Izmainīt (retāk samainīt) sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemēram, spējas, talantu).
- Samainīt (biežāk izmainīt) sīknaudā Izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piemērām, spējas, talantu).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
- notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- barokamera Kamera, kurā iespējams radīt tādu gaisa spiedienu, kas atbilst spiedienam dažādā augstumā no zemes.
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
- termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
- nokalst Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot, ar ko darboties).
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja radīt laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- Darba ražīgums Konkrētā darba spēja ražot laika vienībā zināmu daudzumu materiālo vērtību.
- vingrinājums Konkrēta nodarbība prasmju, iemaņu pilnveidošanai, fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas iegūšanai.
- diapazons Kopums, ko veido, piemēram, spējas, īpašības, vēriens (darbībai). Amplitūda.
- Pārlēkt sev pāri Krasi mainīt savu būtību, spējas, paradumus.
- permeabilitāte Ķermeņa caurlaidības spēja.
- ķēriens Labas spējas, laba prasme.
- tvēriens Labas spējas, laba prasme. Ķēriens (4).
- Skaidra galva Labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
- Skaidra galva Labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
- Līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- Līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- Līdz beidzamajam (biežāk pēdējam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- Līdz pēdējam (retāk beidzamajam) elpas vilcienam Līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- Lielā (arī pēdējā) kārts Liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
- Lielā (arī pēdējā) kārts Liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
- robežstiprība Lielākā iespējamā (kā) stiprība.
- plašums Lielas, neierobežotas (piemēram, darbības, rīcības) iespējas, arī vērienīgums.
- Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
- Viss kas Liels daudzums dažādu priekšmetu, parādību. Vienalga, kas. Viss iespējamais.
- Dīgšanas enerģija (arī spars, ātrums) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Dīgšanas spars (arī ātrums, enerģija) Lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- Tehniskās zinātnes Lietišķās zinātnes, kas pētī darba objektus, darba paņēmienus, norises, kuras rodas darba procesā, tehnikas attīstības likumsakarības un tendences, kā arī tās efektīvākās izmantošanas iespējas.
- Un tamlīdzīgi Lieto uzskaitījuma beigās, lai norādītu, ka ir iespējams vēl kas līdzīgs iepriekš minētajam.
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kā neesamība, neiespējamība.
- Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- Kur nu! Lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā. Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- Kur tad Lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- labi Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
- rīcībspēja Likuma noteikta spēja veikt juridiskas darbības un atbildība par savu rīcību.
- līpamība Lipšanas spēja (vielai).
- Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām. Skatuves mākslinieka spējas, kas ļauj spēlēt kāda tipa lomas.
- maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte. Iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe.
- Aklas bailes Ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
- sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- bezizeja Ļoti sarežģīta situācija, kurā nav iespējams pozitīvs atrisinājums.
- Uz nebēdu Ļoti, cik vien iespējams, no visa spēka (ko darīt).
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos.
- bankrots Maksātnespēja, kārtojamo maksājumu pārtraukšana (kapitālistiskajās valstīs) Saimniecisks sabrukums.
- izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
- uztvere Maņu orgāna uztveršanas spēja.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi.
- siltumvadītspēja Materiālās vides spēja nodrošināt siltuma pārnesi.
- apmigloties Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm).
- Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) mūrī (arī sienā) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar pieri (arī galvu) mūri (arī sienā, caur sienu) skriet, arī mesties (vai) ar pieri sienā (retāk mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Ar galvu (arī pieri) sienā (arī caur sienu, mūrī) skriet, arī mesties (vai) ar galvu (arī pieri) sienā (arī mūrī) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Skriet sienā, arī skriet (arī mesties) ar pieri (arī galvu) sienā (arī mūrī, caur sienu, caur mūri) Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
- Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
- Metālu aktivitātes rinda Metālu sakārtojums pēc reakcijas spējas.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
- virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- jāņtārpiņš Mīkstspārņu dzimtas vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
- Nelaimīga mīlestība Mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību. Mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautas saimniecībā.
- skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos. Skaldība.
- skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos. Skaldnība.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- muzikalitāte Mūzikas uztveres, izpratnes un muzikālās darbības spēja.
- pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
- Nav ko domāt Nav iespējams.
- Nav (arī nevar būt) divu domu Nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati.
- izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli). Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
- aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību). Šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
- vaļa Neierobežota (dabas norises, parādības u. tml.) izpausmes iespēja.
- brīvība Neierobežota (darbības) iespēja.
- brīvība Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesība.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas. Nepakļautība normām, paražām. Brīvība (3).
- neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības).
- aizlaist Neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.).
- Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- atņemt Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
- laupīt Neļaut izmantot (piemēram, iespējas, tiesības).
- bažas Nemiers, bailes, ko izraisa iespējama neveiksme, nelaime.
- alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām iespējamībām, kuras viena otru izslēdz.
- neiespēja Nespēja (ko veikt).
- mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
- nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju. Mazspēja.
- nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- nepacietība Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības.
- maksātnespēja Nespēja pildīt savas maksāšanas saistības.
- nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
- aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt. Aklība.
- Dzīves neizpratne Nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
- nesējspēja Nestspēja.
- piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas.
- tikt Nonākt, arī kļūt tādam, kam ir iespēja nonākt (kādā, parasti sabiedriskā vai sadzīves, situācijā, stāvoklī).
- kurš Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- starp Norāda uz (kā) iespējamo, arī mainīgo skaitlisko vērtību robežām.
- Tikpat labi Norāda uz iespējamo varbūtību. Iespējams.
- kāds Norāda Uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāpēc Norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3).
- kā Norāda uz kā (parasti ar darbības veikšanas veidu, paņēmienu saistītu) noliegumu, neiespējamību.
- kad Norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kādēļ (3). Kāpēc (3).
- kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību. Kāpēc (3).
- vien Norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko). Norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
- uz Norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa.
- neparko Norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā.
- cik Norāda, ka darbība notiek ar iespējamo piepūli.
- sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
- stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
- vērtēt Noskaidrot, konstatēt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
- pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna, organisma) funkcionēšanas spējas.
- Skaņu ieraksts Noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt.
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi. Šādas uztveramības skaidrības pakāpe. Iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
- Bioloģiskais pulkstenis Organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
- Bioloģiskais pulkstenis Organisma spēja izjust laika ritumu un reaģēt uz to.
- iedzimtība Organisma spēja saglabāt pēcnācējos savas īpašības.
- neotēnija Organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- automātisms Orgānu spēja darboties tādu stimulu ietekmē, kuri rodas pašā orgānā.
- Neaizsalstoša osta Osta, kura visu gadu iespējama navigācija.
- Neaizsalstoša osta Osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
- Izcirst (arī pavērt) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
- Pavērt (arī izcirst) logu Padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku. Radīt jaunas iespējas.
- dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
- izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
- Nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis Padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- Zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis Padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- zust Pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām).
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties. Arī iznīcināt (cilvēku).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka (talants, spējas) pilnīgi izpaužas.
- Noskaidrot galvu Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt (kā) izveidošanos, turpmāko attīstību.
- pazīme Parādība, priekšmets, īpašība u. tml., pēc kuras ir iespējams noteikt, identificēt (ko).
- izvērsties Parādīt savas spējas. Atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- pieteikt Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu). Radīt iespēju iepazīt (sevi).
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- Izmēģināt roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- Izmēģināt laimi (arī roku) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) Pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- izmēģināties Pārbaudīt sevi. Pārbaudīt savus spēkus, spējas, veiklību.
- Dabūt trūkties (arī just) Pārdzīvot spējas izbailes.
- gaidīt Paredzēt (ko iespējamu).
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu). Būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- Slimības pabalsts Pārejošas darba nespējas pabalsts.
- Slimības pabalsts Pārejošās darba nespējas pabalsts.
- apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- izlauzt Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
- Lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
- rehabilitācija Pasākumu komplekss, kura mērķis ir pasargāt slimnieku no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju tam atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja viņš ir īslaicīgi vai paliekoši zaudējis darba spēju. Šāda kompleksa pasākumu veikšana.
- Estētiskā audzināšana Pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
- deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
- pašaizdegamība Pašaizdegšanās spēja.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ. Arī uzupurēties.
- Autogēnais treniņš Pašietekmēšanas paņēmienu sistēma, kuras mērķis ir veidot spējas vadīt, regulēt dažus savus fizioloģiskos un psiholoģiskos procesus.
- aptumst Pavājināties redzes spējai (par acīm).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt (3). Tas (piemēram, mākslas darbs), ar ko (kāds) apliecina, atklāj savas spējas. Pirmā (spēju, talanta) izpausme.
- pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
- Cik iespējams Pēc iespējas, ļoti.
- sterilizācija Pēcnācēju radīšanas spējas iznīcināšana, saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
- Pēdējā kārts Pēdējā iespēja, cerība.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā, kāda pasākuma veikšanai). Persona, kas ir pieteikusies, izraudzīta uzņemšanai (mācību iestādē).
- reflektants Persona, kas ir izraudzīta iespējamai pieņemšanai darbā, arī kāda darba, uzdevuma veikšanai.
- kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai apbalvošanai.
- kandidāts Persona, kas ir izvirzīta iespējamai ievēlēšanai.
- neauglība Pieauguša (cilvēka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
- neauglība Pieauguša (dzīvnieka) organisma nespēja radīt pēcnācējus.
- pielaist Pieļaut, atzīt par iespējamu (kādu domu, ideju).
- kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1). Arī kandidēšana.
- sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
- Parādīt sevi Pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas).
- paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību. Paralīze.
- baudīt Pilnīgi izjust (izmantojot visas iespējas).
- izsmelt Pilnīgi izmantot (iespējas).
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- lignīns Plāns papīrs, kam ir sīki rievota virsma un liela spēja uzsūkt mitrumu.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi izpaust, parādīt (piemēram, talantu, spējas).
- vatelīns Plūksnains, porains tekstilmateriāls, ko izmanto šūtos apģērbos, lai palielinātu to siltumizolācijas spējas.
- prieks Pozitīvs intensīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi vai pilnīgas iespējas produktīvai, rezultatīvai darbībai, rīcībai.
- talants Prasme, spēja (ko veikt, darīt).
- iejūta Prasme, spēja iejusties (2).
- Utilizācijas izejvielas Priekšmeti, vielas, ko ir iespējams utilizēt.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi. Arī amulets.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību. Talismans.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām.
- priekšādevums Priekšrocības (sacensībās, sporta spēlēs), ko piešķir vājākam dalībniekam, lai izlīdzinātu uzvaras iespējas. Handikaps.
- handikaps Priekšrocības, ko piešķir vājākam dalībniekam (sporta spēlēs, sacensībās), lai izlīdzinātu uzvaras iespējas.
- pārproducēt Producēt pārāk daudz, pārsniedzot realizācijas iespējas.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā. Ražotspēja.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību. Attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
- nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
- demonstrēt Rādīt (savas spējas).
- nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu). Piešķirt (pilnvaras).
- Visi ceļi pavērti (arī vaļa) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- Visi ceļi vaļā (arī pavērti) Radītas (radušās) visas iespējas.
- simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
- izrakstīties Rakstīt, parasti daudz, līdz zūd jaunrades spējas.
- iegadīties Rasties iespējai (kādam, piemēram, ko darīt). Gadīties. Iznākt.
- aktivitāte Reakcijas spēja. Aktīva darbība.
- izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība.
- acs Redze, redzes spēja.
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- Krāsu aklums Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Daltonisms.
- daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas. Krāsu aklums.
- Vistas aklums Redzes defekts - vāja redzes spēja krēslā.
- Vistas aklums Redzes defekts - vāja redzes spēja krēslā.
- Acu gaisma Redzes spēja.
- Acu gaišums Redzes spēja.
- Acu gaisma Redzes spēja.
- mulsums Rezultāts --> mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst: psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- Rīcības nespēja Rīcībnespēja.
- Rīcības spēja Rīcībspēja.
- Rīcības spēja Rīcībspēja.
- riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu). Pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
- Dzīvnieku noteicējs Rokasgrāmata - dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
- valoda Runas akts, darbība. Arī runas spēja.
- paturēt Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties.
- pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- draudīgs Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
- draudošs Saistīts ar iespējamām briesmām, nelaimi.
- vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- Ko nu vairs Saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
- Ērgļa acis Saka par acīm, kam ir ļoti laba redzes spēja.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Bērna prātā Saka par cilvēku, kam ir aprobežotas psihiskās spējas.
- Pusdzīvs, pusmiris Saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- Pusdzīvs, pusmiris Saka par cilvēku, kas daļēji ir zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- Ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- Ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- Tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
- Tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
- Daudz netrūka Saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis. Gandrīz.
- Daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) Saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis. Gandrīz.
- Tā ir (tīrā) nāve Saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
- Tā ir tīrā nāve Saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu.
- Nav ko sapņot, arī nevar ne sapņot Saka par ko tādu, kas nav iespējams.
- Galva griežas apkārt (arī riņķī) Saka, ja aiz pārdzīvojuma zūd spēja sakarīgi domāt.
- Atraisās spārni Saka, ja brīvi izpaužas, attīstās (talants, spējas u. tml.).
- Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
- Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
- Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Ne lūdzams, arī ne lūgts Saka, ja kāds nav pierunājams (ko darīt). Saka, ja nav iespējams panākt (ko).
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Tes (biežāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Tēs (retāk tēs) kaut vai mietu uz galvas, biežāk sit (arī liec) kaut vai ar mietu pa galvu Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Dziedi vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- Dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- Smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- Nelīdz ne raudas, ne vaimanas Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst.
- Ne domas Saka, ja nav nekādas iespējas (ko darīt).
- Izdegusi dvēsele Saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
- Izdegusi dvēsele Saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
- Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
- Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- Valoda (arī balss) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- Balss (arī valoda) aizkrīt Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- Beigta balle Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
- Beigta balle Saka, ja vairs nav vērts par ko runāt, ja neko nav iespējams grozīt.
- Visam gals Saka, ja viss ir zaudēts. Saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās.
- Atraisās rokas Saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
- (Tikai) pār manu līķi Saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
- Ne vairāk (par) Saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
- Viens no diviem Saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
- Viens no diviem Saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
- Ko niekus Saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
- Ko niekus Saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
- Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
- Sarunu vieta (arī punkts) Sakaru iestāde, arī tās nodaļa, kur iespējams izmantot telefonu.
- kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.). Zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
- izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- Krokota zona Sarežģīta tektoniskā struktūra, ko nav iespējams tieši kartografēt.
- Krokota zona Sarežģīta tektoniskā struktūra, ko nav iespējams tieši kartografēt.
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
- šā Savienojumā "šā (un) tā": tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.
- izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
- tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikai Savienojumā «ne tikai»: norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- tikvien Savienojumā «ne tikvien - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību. Ne tikai - bet arī.
- vien Savienojumā «ne vien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- prejudiciāls Savienojumā «prejudiciāls jautājums»: tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
- solīties Savienojumā ar «būt» formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- izpaust Savienojumā ar «sevi»: izrādīt, parādīt (piemēram, savas spējas, talantu).
- ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa «-oms», «-oms», norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- Tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- Tik tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- tikko Savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenajās.
- bet Savienojumos «..vien - bet arī», «..tikai - bet arī», «..tikvien - bet arī» vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz saistījuma iespējamību.
- ne Savienojumos «ne vien - bet arī», «ne tikai, - bet arī», «ne tikvien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- ķerlauks Segta lauka daļa, kurā ar frontālu uguni iespējams, mērķi sašaut.
- Dzīvības spēja Sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli. Dīgšanas potence.
- Dzīvības spēja Sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli. Dīgšanas potence.
- karjera Sekmīga darbošanās (nozarē, kur parasti iespējama izvirzīšanās), popularitātes, slavas sasniegšana.
- pieķere Sīks izcilnis, arī plaisa, kur iespējams pieķerties, kāpjot kalnā.
- Siltuma vadītspēja Siltumvadītspēja.
- Siltuma vadītspēja Siltumvadītspēja.
- Sirds vājums Sirds mazspēja.
- Sirds vājums Sirds mazspēja.
- sirdsvājums Sirds mazspēja.
- varbūtība Skaitlis, kas raksturo gadījuma rakstura parādības realizēšanās iespējas.
- dzirdamība Skanējuma skaidrības pakāpe. Iespēja dzirdēt.
- sprostskrūve Skrūve (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
- lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
- šalts Spēcīga, spēja (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme.
- heteroze Spēcīgāka attīstība, lielāka dzīvotspēja un produktivitāte (augu un dzīvnieku hibrīdiem salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības. Fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
- kravnesība Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu masu. Vestspēja.
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, spēja aizstāvēt kādus ideālus, cīnīties par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to. Šīs spējas izpausme rīcībā.
- lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu. Lidotspēja.
- lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu. Lidspēja.
- radītspēja Spēja radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Spēja radīt, radīšanas spēja.
- varēšana Spēja, arī iespēja. Varējums.
- spēks Spēja, iespēja darīt, izturēt ko tādu, kas prasa iekšēju sasprindzinājumu.
- varējums Spēja. Arī iespēja.
- darbaspējas Spējas strādāt. Darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas.
- jauda Spēks, spēja (cilvēkam).
- spiritists Spiritisma piekritējs. Cilvēks, kas tic iespējai kontaktēties ar mirušo dvēselēm.
- treniņš Sportā - vingrinājumu, arī dzīves režīma, masāžas, procedūru u. tml. sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas. Attiecīgā nodarbība.
- eja Sprauga, tunelis, gaitenis u. tml., pa kuru iespējams pārvietoties kājām.
- Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- Nedalāma vārdkopa Stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- tests Standartizēts uzdevums, kura izpildes rezultāti ļauj vērtēt izpildītāja psihofizioloģiskos un personības raksturojumus, spējas, zināšanas, prasmes, iemaņas.
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- ugunsnedrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība.
- uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (2). Iespēja uztvert (2).
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- pārprodukcija Stāvoklis, kad pārāk daudz saražoto produkciju nav iespējams realizēt. Preču pārpalikums, ko rada samērā mazs pieprasījums pēc tām.
- invaliditāte Stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudētas darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- forma Stāvoklis, kad var pilnīgi parādīt savas spējas, māku, spēkus.
- bezprāts Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest. Bezprātība, neprāts.
- Miega bads Stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.
- Miega bads Stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne. Kristālstikls.
- izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
- kriticisms Subjektīvā ideālisma mācība, kas ierobežo cilvēka izziņas spējas.
- supravadāmība Supravadītspēja.
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- Kaut kā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var.
- Kaut kā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var.
- Kā nekā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.
- Kā nekā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.
- Šā (un) tā Tā, kā ir iespējams, tā, kā var. Kaut kā.
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- vispusīgs Tāds (cilvēks), kam ir iespējami plašas, daudzpusīgas intereses, spējas.
- bagāts Tāds (cilvēks), kam ir izcilas spējas, zināšanas, īpašības, lieli nopelni.
- daudzpusīgs Tāds (cilvēks), kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas.
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- iejūtīgs Tāds (mākslas darbs), kurā izpaužas mākslinieka iejušanos spēja.
- diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots. Tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
- brīnums Tāds (priekšmets), kam ir neparastas spējas, īpašības.
- kuģojams Tāds, ar ko ir iespējams kuģot (1).
- nesamierināms Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- vajadzīgs Tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt. Tāds, ko vajag.
- traks Tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stings Tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām).
- daudzvērtīgs Tāds, kam iespējamas vairākas vērtības.
- caurstaigājams Tāds, kam iespējams vai nepieciešams iet cauri, lai nokļūtu kur (parasti par telpām).
- nepieejams Tāds, kam ir grūti vai neiespējami piekļūt (par vietu, teritoriju).
- pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
- sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
- izsmalcināts Tāds, kam ir laba gaume, ļoti labas manieres, izkoptas spējas.
- redzīgs Tāds, kam ir laba redzes spēja (par acīm).
- apdāvināts Tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants. Spējīgs, talantīgs.
- tiesīgs Tāds, kam ir likumu nodrošināta likumīgas darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās).
- pusmēms Tāds, kam ir ļoti vājas runas spējas.
- tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām u. tml. izrietoša darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās).
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piemēram, slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
- trekns Tāds, kam ir raksturīgas iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par burtiem, šriftu). Tāds, kas ir veidots no burtiem, kuriem ir iespējami platas, arī krāsā piesātinātas līnijas, elementi (par tekstu, salikumu u. tml.).
- sīks Tāds, kam ir samērā niecīgas darbības iespējas (ražošanā, tirdzniecībā) - par uzņēmumu, pasākumu u. tml.
- pavārgs Tāds, kam ir samērā niecīgas spējas veikt (ko, piemēram, darbu, uzdevumu).
- patumšs Tāds, kam ir samērā, arī mazliet neattīstīts prāts, spējas u. tml. (par cilvēku). Samērā, arī mazliet neattīstīts (par prātu, spējām u. tml.).
- domājošs Tāds, kam ir spēja domāt.
- pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
- tiesībspējīgs Tāds, kam ir tiesībspēja.
- nesamaksājams Tāds, kam ir tik liela vērtība, ka to grūti vai neiespējami samaksāt.
- nekustīgs Tāds, kam ir traucēta kustības spēja (parasti par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- negudrs Tāds, kam ir vājas domāšanas spējas. Tāds, kas vāji uztver, saprot.
- mazapdāvināts Tāds, kam ir vājas dotības, spējas.
- uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (par cilvēku, dzīvnieku, to organismu).
- ieņēmīgs Tāds, kam ir vājas pretošanās spējas (slimībām, mikroorganismiem).
- svaigs Tāds, kam ir vēl neizmantotas, arī atjaunotas spējas darboties (parasti par cilvēku grupu).
- bruņots Tāds, kam ir zināšanas. Tāds, kam ir nepieciešamās spējas, īpašības.
- brīnumains Tāds, kam ir, neparastas īpašības, pārdabiskas spējas.
- nepārvarams Tāds, kam ir, piemēram, tik spēcīga izpausme, iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- mēms Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
- neticīgs Tāds, kam nav ticības (kam iespējamam, bet nepierādītam).
- dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
- neizbēgams Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
- neglābjams Tāds, kam noteikti jānotiek, ko nav iespējams novērst (parasti par ko nevēlamu).
- darbaspējīgs Tāds, kam piemīt darbaspējas (par cilvēku).
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- izcils Tāds, kam piemīt lielas spējas, prasme. Ievērojams, ļoti spējīgs.
- dēmonisks Tāds, kam piemīt noslēpumaina, parasti ļauna, vara, spējas.
- burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības, ar ko var veikt īstenībā neiespējamo.
- siltumvadošs Tāds, kam piemīt siltumvadītspēja.
- vīrišķs Tāds, kam piemīt spēja apaugļot (par dzimumšūnu).
- selektīvs Tāds, kam piemīt spēja izdalīt, atlasīt noteiktus objektus, signālus (no kāda kopuma).
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai).
- antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- sajūtīgs Tāds, kam piemīt spēja pārdzīvot emocijas, jūtas.
- tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
- stings Tāds, kam piemīt spēja pretoties deformācijai.
- stingrs Tāds, kam piemīt spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai, tāds, kura sastāvdaļu savstarpējās attiecības mehāniska spēka iedarbībā nemainās vai maz mainās (par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- sajutīgs Tāds, kam piemīt spēja sajust (1).
- gaismjutīgs Tāds, kam piemīt spēja uztvert gaismu, tāds, kam piemīt spēja reaģēt uz gaismu.
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- supravadošs Tāds, kam piemīt supravadītspēja. Saistīts ar supravadītspēju, tai raksturīgs.
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt. Tāds, kam nav līdzīgu.
- nepārspēts Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt. Tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
- vadītspējīgs Tāds, kam piemīt vadītspēja.
- ugunsbīstams Tāds, kam raksturīgi apstākļi, kuros ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir liela (par laikposmu).
- vājredzīgs Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
- kurls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas.
- akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
- vispusīgs Tāds, kas aptver iespējami daudzas nozares, viedokļus, sastāvdaļas u. tml.
- lielmanīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas.
- dižmanīgs Tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas. Lielīgs, bravurīgs.
- abējāds Tāds, kas ietver abas iespējas. Kā viens, tā otrs.
- reāls Tāds, kas ir iespējams. Tāds, kas var drīz piepildīties.
- neatgūstams Tāds, kas ir pilnīgi zaudēts, tāds, ko nav iespējams atgūt.
- riskants Tāds, kas ir saistīts ar iespējamām briesmām. Tāds, kas ir saistīts ar zaudējuma, nevēlama rezultāta iespēju.
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
- nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
- nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
- nesasniedzams Tāds, kas ir tik augsts, arī tik nepieejams, ka tur grūti vai neiespējami nokļūt.
- nešķirams Tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā). Tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- nenomazgājams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka no tā grūti vai neiespējami atbrīvoties (piemēram, par negodu).
- neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos. Arī ārkārtīgs.
- neaprakstāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami attēlot, aprakstīt (parasti par psihisku stāvokli). Arī ārkārtīgs.
- netverams Tāds, kas ir tik īslaicīgs, acumirklīgs, ka to nav iespējams sajust, uztvert, arī konstatēt.
- nesasniedzams Tāds, kas ir tik izcils, ka to grūti vai neiespējami sasniegt, pārspēt.
- nenogurdināms Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami nogurdināt. Tāds, kas (darbā, darbībā) nemēdz nogurt.
- nenovalkājams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami novalkāt.
- neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
- neatsverams Tāds, kas ir tik liels, ka to nav iespējams ne ar ko atlīdzināt, kompensēt (piemēram, par zaudējumu).
- nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt. Šķietami bezgalīgs. Nepārskatāms.
- nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt. Šķietami bezgalīgs. Nepārredzams.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi). Arī ārkārtīgs.
- neizdibināms Tāds, kas ir tik neizprotams, sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami izzināt, izdibināt.
- nenosakāms Tāds, kas ir tik nenoteikts, ka to grūti vai neiespējami precīzi konstatēt.
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert. Arī ārkārtīgs.
- nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
- neizpildāms Tāds, kas ir tik nereāls, ka to grūti vai neiespējami izpildīt, īstenot.
- nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri veidots, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
- nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- neaizmirstams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, arī tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami aizmirst. Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- neiznīcināms Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
- nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, svarīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
- nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
- neatdarināms Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt (piemēram, par faktu, atziņu).
- nepieejams Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
- neizbraucams Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
- neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neapslāpējams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neremdināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- neapklusināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli). Nepārvarams.
- neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
- nesalaužams Tāds, kas ir tik stingrs, tik noturīgs, ka to grūti vai neiespējami vājināt (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (parasti par kā saistību).
- neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, noderīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt.
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā). Tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt. Arī ārkārtīgs.
- neizbrienams Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
- neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
- pašaurs Tāds, kas mazliet ierobežo darbības, rīcības iespējas.
- nesavienojams Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu). Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- bezsāpju Tāds, kas nav saistīts ar sāpēm, tāds, kas nerada sāpes. Tāds, kur novērsta sāpju rašanās iespēja.
- zemākais Tāds, kas nav sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Tāds, kas ir mazattīstīts, nav sarežģīts.
- nesāpīgs Tāds, kas neizraisa sāpes. Tāds, kur ir novērsta sāpju izraisīšanās iespēja.
- neārstējams Tāds, kas nepakļaujas ārstēšanai, tāds, ko nav iespējams novērst, izārstēt (par slimību).
- pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēkam parasti iespējamo, raksturīgo. Tāds, kurā cilvēkam raksturīgās īpašības izpaužas neparasti spēcīgi.
- neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
- neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
- apmāts Tāds, kas pilnīgi atrodas kāda spēcīga pārdzīvojuma, idejas, fantāzijas varā un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
- neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
- neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, kura maldīgumu, nepatiesumu, aplamību ir grūti vai neiespējami pierādīt.
- nesalaužams Tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību.
- vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu. Tāds, ko tiecas iegūt.
- neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
- visuredzīgs Tāds, kas redz visu iespējamo, nepieciešamo (parasti par acīm, skatienu).
- pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, neievērojot iespējamās nevēlamās sekas, tāds, kas ir pārdroši draisks, jautrs.
- rosinošs Tāds, kas rosina, rada ierosmi. Tāds, kurā izpaužas spēja rosināt, radīt ierosmi.
- bīstams Tāds, kas saistīts ar risku, iespējamu nelaimi, tāds, kas var kļūt par cēloni lielai neveiksmei. Riskants.
- pavājš Tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.).
- augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību. Visattīstītākais, vissarežģītākais.
- daiļrunīgs Tāds, kas skaisti, pārliecinoši, jūsmīgi runā. Tāds, kam piemīt šādas spējas.
- neārstējams Tāds, kas slimo ar slimību, kura nepakļaujas ārstēšanai, kuru nav iespējams novērst, izārstēt.
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos. Tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls, ka tam ir grūti vai neiespējami ticēt. Arī ārkārtīgs.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt. Tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
- varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties. Tāds, kā patiesums ir iespējams.
- pieļaujams Tāds, kas var, kam ir iespējams būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
- pašatdevīgs Tāds, kas veltī savas spējas, jūtas u. tml. (piemēram, darbam, daiļradei).
- ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- apšaubāms Tāds, ko iespējams apšaubīt, par kā patiesumu, īstumu var šaubīties.
- neapturams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu).
- neaizstājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
- neizprotams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izprast (par cilvēku).
- neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami sasniegt, īstenot.
- transportabls Tāds, ko ir iespējams pārvadāt, arī nest, virzīt u. tml.
- redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
- netulkojams Tāds, ko nav iespējams ar tieši atbilstošiem vārdiem pārtulkot kādā citā valodā (parasti par vārdu savienojumu).
- neatgriežams Tāds, ko nav iespējams atgriezt sākotnējā stāvoklī (piemēram, par procesu, norisi).
- neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt (kādam) - parasti par garīgām vērtībām.
- neizzināms Tāds, ko nav iespējams izzināt (par reālo īstenību, tās parādībām).
- neatturams Tāds, ko nav iespējams novērst (par darbību, norisi).
- neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, tāds, no kā nav iespējams izvairīties (par darbību, norisi).
- nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
- nenopērkams Tāds, ko nav iespējams radīt, izraisīt par samaksu (piemēram, par cilvēku attiecībām).
- nesasniedzams Tāds, ko nav reālas iespējas īstenot.
- slēpts Tāds, ko nevar ieraudzīt, pamanīt. Tāds, ko ir grūti vai neiespējami konstatēt.
- neatgriezenisks Tāds, ko vairs nav iespējams izlabot, arī novērst.
- nelabojams Tāds, ko vairs nav iespējams labot, novērst (par ko nepareizu, kļūmīgu).
- redzams Tāds, ko var pieņemt par iespējamu (pēc kādām pazīmēm). Droši vien.
- necaurejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, izkļūt cauri (parasti par mežu, purvu, krūmāju).
- nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, tikt pāri.
- laivojams Tāds, kur ir iespējams braukt ar laivu.
- kuģojams Tāds, kur ir iespējams kuģot (1).
- plostot Tāds, kur ir iespējams pludināt kokmateriālus ar plostiem.
- pludināms Tāds, kur ir iespējams pludināt kokmateriālus.
- neizšķirīgs Tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus.
- neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
- neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
- četrtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir četras tonnas.
- divtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir divas tonnas.
- piectonnīgs Tāds, kura celtspēja ir piecas tonnas.
- pusotrtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir pusotras tonnas.
- septiņtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir septiņas tonnas.
- seštonnīgs Tāds, kura celtspēja ir sešas tonnas.
- trīstonnīgs Tāds, kura celtspēja ir trīs tonnas.
- vientonnīgs Tāds, kura celtspēja ir viena tonna.
- regulējams Tāds, kura darbību, stāvokli ir iespējams mainīt atbilstoši noteiktam darba režīmam.
- vadāms Tāds, kura darbību, stāvokli ir iespējams regulēt atbilstoši noteiktām prasībām.
- saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazināta tā apjomu (piemēram, glabāšanai, transportēšanai).
- savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai). Arī saliekams (3).
- stings Tāds, kura elementi, detaļas u. tml. ir savienoti tā, ka nav iespējama savstarpēja pārvietošanas.
- nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga (parasti nelabvēlīga), ka to grūti vai neiespējami paciest.
- neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest. Neciešams (3).
- ģeniāls Tāds, kurā izpaužas izcils talants, izcilas jaunrades spējas.
- dēmonisks Tāds, kurā izpaužas noslēpumainība, arī ļauna vara, spējas.
- ierosinošs Tāds, kurā izpaužas spēja ierosināt.
- manīgs Tāds, kurā izpaužas vērība, ātras uztveres spēja.
- varbūtējs Tāds, kura pastāvēšana ir iespējama. Iespējams.
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
- ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunsbīstams Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- ugunsdrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir maza (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
- suns Tāds, kurš (parasti) nav cilvēkam izmantojams, arī kura izmantošanas iespējas nav zināmas (par savvaļas augiem).
- neizdibināms Tāds, kuru grūti vai neiespējami iepazīt (par cilvēku).
- nenovēršams Tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- neizbraucams Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
- draudīgs Tāds, pēc kura var nojaust iespējamās briesmas, nelaimi.
- spītīgs Tāds, uz ko cilvēkam ir grūti, arī neiespējami iedarboties (parasti par priekšmetiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- rezerve Tas (metode, iespēja u. tml.), kas vēl nav izmantots (kāda rezultāta sasniegšanai).
- glābiņš Tas (piemēram, palīdzība, apstākļi), kas var glābt (no bojāejas, nelaimes, posta). Iespēja izglābties.
- zīme Tas (piemēram, parādība, īpašība, priekšmets), pēc kā ir iespējams noteikt (kā) stāvokli, arī izveidošanos, turpmāko attīstību. Arī pazīme.
- vajadzīgs Tas, bez kā grūti vai neiespējami iztikt.
- brīnums Tas, kas ir fantastisks, tas, kas nav īstenībā iespējams.
- šķērslis Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanu, īstenošanas.
- šķērslis Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu kādu norisi.
- Dabas dāvana Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas. Tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants).
- Dabas dāvana Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas. Tas, kas piemīt no dzimšanas, kas ir iedzimts (parasti spējas, talants).
- spogulis Tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi.
- elektronika Tehnikas nozare, kas pētī elektriskās strāvas plūšanu caur vakuumu, gāzēm un pusvadītājiem, tās izmantošanu elektroniskajās ierīcēs, kā arī šādu ierīču lietošanas iespējas.
- jauda Tehniskas iekārtas ražotspēja.
- traucējumnoturība Tehniskas ierīces vai sistēmas spēja funkcionēt, ja uz to iedarbojas traucējumi.
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis. Pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- vara Tiesības un iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- persona Tiesību subjekts kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
- Tiesību subjekts Tiesiskās attiecības dalībnieks, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- tiesības Tradīciju, morāles normu nodrošināta iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties, eksistēt).
- ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
- Pasažieru ietilpība Transportlīdzekļa spēja uzņemt noteiktu pasažieru daudzumu.
- uztrenēt Trenējot, vingrinot attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei (spējas, atmiņu u. tml.).
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei, spējas, atmiņu u. tml.
- nākotne Turpmākā (kā) attīstība. Turpmākās (kā) izmantošanas iespējas.
- Pārsātināts tvaiks Tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- sprostuzgrieznis Uzgrieznis (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās novēršanai.
- agnosticisms Uzskats, ka objektīvās īstenības izziņa nav iespējama.
- dzīt Vadīt (transportlīdzekli), izmantojot maksimālās ātruma iespējas.
- vadāmība Vadītspēja.
- drīz Vairāk ticami, iespējami. Vairāk, labāk.
- Grūta galva Vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Grūta galva Vājas spējas atcerēties vai saprast.
- slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
- mēle Valoda, runa. Valodas spēja.
- partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
- virtuāls Varbūtējs, iespējams.
- ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
- valence Vārda (teikuma locekļa) spēja piesaistīt sev citus vārdus (teikuma locekļus).
- Brīva vārdkopa Vārdkopa, kurā ir iespējams mainīt komponentus un tie saglabā savu nozīmi.
- novārdot Vārdojot radīt (kam) dziedinošas spējas.
- interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Izsauksmes vārds.
- Izsauksmes vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Šīs vārdšķiras vārds. Interjekcija.
- iznākt Varēt, būt iespējamam.
- drīkstēt Varēt. Būt iespējamam, vēlamam.
- Spēka gadi Vecums, kad ir maksimālās darbaspējas.
- sprosts Veidojums, kas padara neiespējamu kustību, pārvietošanos (pa ko).
- šķērslis Veidojums, priekšmets u. tml., kas atrodas kādā vietā, joslā un traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā).
- vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam cilvēkam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības (spējas, zināšanas u. tml.).
- aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā). Būt pieticīgam, apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
- novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
- dalāmība Vesela skaitļa spēja dalīties bez atlikuma ar kādu citu skaitli.
- nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
- absorbents Viela, kam piemīt absorbcijas spēja.
- supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
- pusvadītājs Viela, kura pēc elektrovadītspējas ierindojama starp vadītājiem un nevadītājiem.
- Filozofu akmens Viela, kura, pēc alķīmiķu uzskatiem, pārvērš jebkuru metālu zeltā vai sudrabā un kurai ir universālas dziedināšanas spējas.
- metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
- šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu. Šādas spējas kvantitatīvais raksturojums.
- fotovadītspēja Vielu elektrovadītspējas pieaugums elektromagnētiskā starojuma ietekmē.
- alternatīva Viena no divām iespējamībām, kas savstarpēji viena otru izslēdz.
- pāreja Vieta, kur ir iespējams samērā viegli šķērsot kalnu grēdu; arī pārkāpe.
- patvērums Vieta, telpa, kurā var noslēpties un pasargāties (no kā). Stāvoklis, apstākļu kopums, kad ir iespējams noslēpties un pasargāties (no kā).
- koherence Viļņu vai svārstību spēja izraisīt savā starpā interferenci.
- automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- vingrināties Vingrināt sevi, cenšoties iegūt kādas fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas.
- stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
- tikt Virzīties (uz kādu vietu, celtni, iestādi, uzņēmumu u. tml.), lai (tur) veiktu kādas darbības. Kļūt tādam, kam ir iespēja strādāt, mācīties (kur).
- gamma Visas iespējamās skaņas vai daļa no tām.
- optimāls Visizdevīgākais, vislabākais, arī visatbilstošākais (no iespējamā kādā situācijā, kādos apstākļos).
- Ja daudz Vislielākais (iespējamais, paredzamais) daudzums. Ne vairāk (par).
- Kritiskā masa Vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- Kritiskā masa Vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme. Vispāratzītas spējas, prasme, uzskatu pareizība.
- iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiespējamība Vispārināta īpašība --> neiespējams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- nepārspējamība Vispārināta īpašība --> nepārspējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamo seku apsvēršana.
- Kā (zemē) iemiets Zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs.
- Kā zemē iemiets Zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs.
- apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas. Apmulst, samulst.
- atrast Zaudēt agrāko prasmi, spējas (veikt ko).
- iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
- izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas. Demoralizēties (2).
- Zelta zivtiņa Zeltainā karūsa. Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- vēstnesis Zīme, kas norāda uz (ko), parasti gaidāmu, iespējamu. Arī priekšvēstnesis.
- vēsts Zīme, norādījums (uz ko), arī (kā, parasti gaidāma, iespējama) pazīme.
- bionika Zinātnes nozare, kas pētī iespējas izmantot dzīvu sistēmu darbības principus un bioloģiskos procesus tehnikas uzdevumu risināšanā.
- kodolenerģētika Zinātnes nozare, kas pētī kodolenerģijas izmantošanas iespējas.
- Zirga spēks Zirgspēja.
- Zirga spēks Zirgspēja.
- zirgspēks Zirgspēja.
spēja citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV