pieļaut
pieļaut -ļauju, -ļauj, -ļauj, pag. -ļāvu; trans.
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, īstenojas.
PiemēriKrustiņš: Es jau tev sacīju: precēšu Matildi, tad viss atkal būs kārtībā. - Māte: Un tu domā, ka tēvs to pieļaus?
- Krustiņš: Es jau tev sacīju: precēšu Matildi, tad viss atkal būs kārtībā. - Māte: Un tu domā, ka tēvs to pieļaus?
- ..varonīgi izdzeru [konjaku], jo nekādi negribu pieļaut, lai Harijs mani noturētu par naivu aitiņu.
- ..meitene tūlīt grib šķirties, lai Edgaram nav lieki jāuzkavējas, bet to viņš nepieļauj. Pavada Mirjamu līdz mājai.
- pārn. Dabā kraukļi izpilda sanitāro dienestu - aprok kritušos dzīvniekus, jo savā «mantkārībā» viņi nevar pieļaut, ka jel mazākais kriksītis paliktu nenoslēpts.
2.Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
Piemēri«Un kāpēc būtu jānodzīvo? Šķiros - un viss. Kļūda, kas pieļauta ar šīm laulībām, būs izlabota...»
- «Un kāpēc būtu jānodzīvo? Šķiros - un viss. Kļūda, kas pieļauta ar šīm laulībām, būs izlabota...»
- Stundas beigās visi kopīgi novērtē paveikto, analizē pieļautos trūkumus..
2.1.Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
Piemēri..viņa nespēj pieļaut ne domu, ka viņas dēls varētu būt kaut kādā ziņā vainīgs.
- ..viņa nespēj pieļaut ne domu, ka viņas dēls varētu būt kaut kādā ziņā vainīgs.
- Regulārie novērojumi liecina, ka šais sešos gados mitrums [stratosfērā] palielinājies pusotras reizes. Zinātnieki pieļauj iespēju, ka tam par iemeslu ir saule ar savu vienpadsmit gadus ilgo aktivitātes ciklu.
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
PiemēriZivtiņa peld, līkumus liekdama, cik to pieļauj īsā [makšķeres] saite..
- Zivtiņa peld, līkumus liekdama, cik to pieļauj īsā [makšķeres] saite..
- Mācītājs pameta skatienu atpakaļ. Bet te nebij neviena, kas varētu palīdzēt viņam. Cietumnieks virzījās tuvāk - cik tālu vien ķēde to pieļāva.
- Sviķis sataisīja ļoti bēdīgu seju, tik bēdīgu, cik vien pieļāva uztūkušie vaigi..
Avoti: 6-2. sējums