neizpratne
neizpratne -es, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
PiemēriNotikumu neizpratne.
- Notikumu neizpratne.
- Daiļdarba neizpratne.
- Acīs pavīd neizpratne.
- Pēclaiks Bēthovena darbiem vēl visā 19. gadsimtā ir nesis gan lielākos cildinājumus, gan neizpratni, un pat viņa augstākajiem darbiem nācies cīnīties par to mākslinieciskās vērtības atzīšanu.
- Marta sākumā nesaprata, ko no viņas vēlas, un neizpratnē raudzījās uz mežmalu..
- Automāta kārta uzrāva Ojāru no miega. Apstulbis viņš uztrūkās gultā un neizpratnē mirkšķināja acis, neko neredzot melnajā tumsā.
- ..Agnese saskatīja savu agrāko seju - naivo un apmāto, un viņai gribējās izmēdīt to sapņainību, nevarību un dzīves neizpratni, ko atstaroja šī vecā seja.
Stabili vārdu savienojumiDzīves neizpratne.
- Dzīves neizpratne — Nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
Avoti: 5. sējums