slieksme
slieksme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli). Sliecība (1), nosliece1.
Piemēri..viņam bija nevainojamas manieres un labi audzinātiem jaunekļiem šajā vecumā raksturīgā slieksme uz ceremonijām.
- ..viņam bija nevainojamas manieres un labi audzinātiem jaunekļiem šajā vecumā raksturīgā slieksme uz ceremonijām.
- Viņa iecerētā nedrīkstēja būt muļķe, viņai neklājās būt izšķērdīgai, ar pārlieku slieksmi uz greznošanos.
1.1.Attīstības virziens. Satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
2.Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Sliecība (2), nosliece3.
PiemēriMeža skolā mācījās bērni ar slieksmi uz plaušu slimībām.
- Meža skolā mācījās bērni ar slieksmi uz plaušu slimībām.
- Nepieļaujami un sevišķi bīstami sauļoties slimniekiem ar.. slieksmi uz asiņošanu.
- Viņi bija viena auguma, bet Elziņš plecīgāks, ar slieksmi uz pilnīgumu..
Avoti: 7-1. sējums