apdāvinātība
apdāvinātība -as, s.; parasti vsk.
Dotības, gara spējas, talants.
PiemēriZēna apdāvinātība.
- Zēna apdāvinātība.
- Te [partijas kongresā] izteikta doma par tautas apdāvinātību, par neizsmeļamām talantu rezervēm masās.
- Elmārs neapšaubāmi bija spējīgs, apdāvināts puisis, un šo apdāvinātību tie, kas tuvāk ar viņu saskārās,.. skaidri redzēja.
- ..agra muzikālo spēju parādīšanās ir viena no bērnu muzikālās apdāvinātības pazīmēm.
Avoti: 1. sējums