nesamierināms
nesamierināms -ais; s. -a, -ā
nesamierināmi apst.
1.Nol. divd. → samierināt.
2.Tāds, kas ar aktīvu darbību nepieļauj samierināšanos (parasti ar ko nevēlamu).
PiemēriNesamierināms karotājs pret ļaunumu.
- Nesamierināms karotājs pret ļaunumu.
- Šās visu tautu cīņas [par mieru] lielais organizējošais spēks ir starptautiskā strādnieku šķira, visnesamierināmākā.. cīnītāja pret imperiālistiskajiem kariem.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriNesamierināms naids pret varmācību.
- Nesamierināms naids pret varmācību.
- ..rakstnieks rādīja cilvēku no pašas tautas, cilvēku, kas nebaidās.. nesamierināmi nostāties pret ekspluatatoru ieraušanas kāri..
2.2.Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriNesamierināmi pretinieki.
- Nesamierināmi pretinieki.
Avoti: 5. sējums