lielmanīgs
lielmanīgs -ais; s. -a, -ā
lielmanīgi apst.; niev.
1.Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas.
PiemēriKlēts vidū pošas māte ar meitu. Lielmanīgas. Brūnā zīdā un zeltā zibēdama, mamma rīkojas ap lielo grozu.
- Klēts vidū pošas māte ar meitu. Lielmanīgas. Brūnā zīdā un zeltā zibēdama, mamma rīkojas ap lielo grozu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriNedēļas divas pēc [pagastvecākā] amata nolikšanas Vanags bij jau puslīdz piemirsts, tikai viņa kunga nosaukums un lielmanīgās dēkas ilgi palika ļaužu atmiņā...
- Nedēļas divas pēc [pagastvecākā] amata nolikšanas Vanags bij jau puslīdz piemirsts, tikai viņa kunga nosaukums un lielmanīgās dēkas ilgi palika ļaužu atmiņā...
- Oļiņiete, kura bij pārgājusi uz savu māju, nāca tik ar trešo ziņu uz [bēru] vakariņām, jo tas tā lielmanīgi izskatījās.
- «Met to nabagu ārā!» Roze lielmanīgi uzsauca krodziniekam, liedams sev Otru mēriņu.
Avoti: 4. sējums