Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lielmeistars
lielmeistars -a, v.; lielmeistare, -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē. Cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
Piemēri..jaunā lielmeistara dzīve līdz šai dienai ir.. cieši saistīta ar šahu..
2.Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
Piemēri1833. gadā Orenburgu apmeklēja krievu dzejas lielmeistars Aleksandrs Puškins..
Avoti: 4. sējums