lielmanīgs
lielmanīgs -ais; s. -a, -ā
lielmanīgi apst.; niev.
1.Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu īpaši izceļ, piemēram, savu bagātību, spēku, spējas.
PiemēriKlēts vidū pošas māte ar meitu. Lielmanīgas. Brūnā zīdā un zeltā zibēdama, mamma rīkojas ap lielo grozu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriNedēļas divas pēc [pagastvecākā] amata nolikšanas Vanags bij jau puslīdz piemirsts, tikai viņa kunga nosaukums un lielmanīgās dēkas ilgi palika ļaužu atmiņā...
Avoti: 4. sējums