Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lielmestrs
lielmestrs -a, v.; vēst.
Augstākais mūku ordeņa priekšnieks.
PiemēriTeitoņu ordeņa lielmestrs justos ļoti pārsteigts: ne tādēļ viņš lika celt varenos Malborkas mūrus, lai tie kādreiz glabātu mākslas dārgumus.
Avoti: 4. sējums