lielmāte
lielmāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Piemēri..kad iznāk pats lielskungs ar lielmāti, tad aiz kalpu biezuma pat Aņus tos dažreiz dabū saredzēt kā aiz miglas..
- ..kad iznāk pats lielskungs ar lielmāti, tad aiz kalpu biezuma pat Aņus tos dažreiz dabū saredzēt kā aiz miglas..
- Andreja māsa Mare izturējās pret jauno radinieci pavisam vīzdegunīgi, saukāja par lielmāti..
- sal. «Liena varētu dzīvot kā lielmāte, naudas maks pašai rokās..»
Avoti: 4. sējums