lielmāte
lielmāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Piemēri..kad iznāk pats lielskungs ar lielmāti, tad aiz kalpu biezuma pat Aņus tos dažreiz dabū saredzēt kā aiz miglas..
Avoti: 4. sējums