lielmute
lielmute ģen. -es, v. dat. -em, s. dat. -ei, dsk. ģen. -tu, kopdz.
lielmutis -ta, v.
lielmute -es, dsk. ģen. -tu, s.; niev.
Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā, lielās.
PiemēriKātiņa, likās, negribēja atbildēt, bet nejauko lielmuti gluži bez atbildes atstāt arī nevarēja..
Avoti: 4. sējums