aizdomas
aizdomas -u, s.; tikai dsk.
Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību). Šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
PiemēriRadīt aizdomas.
- Radīt aizdomas.
- Viņam ir aizdomas.
- Aizdomas vēršas pret (arī uz) kādu.
- Novērst aizdomas.
- Galu galā Ezeriņš izteica.. aizdomas, kurām īsta pamata nebija.
- ..viņa visu uzņēma neuzticīgi.. Savas aizdomas māte neslēpa..
- Priekšstrādnieks nevarēja ciest jau [saimnieka] aizdomas vien, ka viņam darbi sanāktu gubā.
Stabili vārdu savienojumiAizdomas krīt (uz kādu). Turēt aizdomās (kādu).
- Aizdomas krīt (uz kādu) — sar. Ir aizdomas (uz kādu).
- Turēt aizdomās (kādu) — Šaubīties (par kādu).
Avoti: 1. sējums