analītiķis
analītiķis -ķa, v.
analītiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
Piemēri..[recenzente] nav saskatījusi grāmatā pašu galveno, nav pamanījusi tās dvēseli un.. preparē to pa šķiedriņai un netaktiski tīksminās ar savām analītiķes dotībām.
- ..[recenzente] nav saskatījusi grāmatā pašu galveno, nav pamanījusi tās dvēseli un.. preparē to pa šķiedriņai un netaktiski tīksminās ar savām analītiķes dotībām.
- Kinokamera iegūst šķietami neierobežotas analītiķa spējas...Notikums māksliniekus interesē nevis kā rezultāts, bet kā process, tos interesē nevis pati darbība, bet gan šīs darbības motīvi..
2.Speciālists, kas izdara vielu analīzes.
PiemēriPar to, lai zālēm būtu augsta kvalitāte, [aptiekā] rūpējas arī ķīmiķe analītiķe.
- Par to, lai zālēm būtu augsta kvalitāte, [aptiekā] rūpējas arī ķīmiķe analītiķe.
- Ķīmiķis analītiķis būtībā ir detektīvs, kad viņš rīkojas ar nepazīstamu vielu, un patiesības pārbaudītājs, kad viņam dod izanalizēt zināmu vielu, bet viņš netic pulvera vai šķīduma sastāvam un - pārbauda vēlreiz.
Avoti: 1. sējums