analītiķis
analītiķis -ķa, v.
analītiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Cilvēks, kam ir tieksme, arī spēja analizēt.
Piemēri..[recenzente] nav saskatījusi grāmatā pašu galveno, nav pamanījusi tās dvēseli un.. preparē to pa šķiedriņai un netaktiski tīksminās ar savām analītiķes dotībām.
2.Speciālists, kas izdara vielu analīzes.
PiemēriPar to, lai zālēm būtu augsta kvalitāte, [aptiekā] rūpējas arī ķīmiķe analītiķe.
Avoti: 1. sējums