izsmalcināts
izsmalcināts -ais; s. -a, -ā
izsmalcināti apst.
1.Tāds, kam ir laba gaume, ļoti labas manieres, izkoptas spējas.
PiemēriIzsmalcinātais un attīstītais cilvēks sev līdzīgas būtnes prot mocīt daudzveidīgāk un niknāk kā dzīvnieki.
- Izsmalcinātais un attīstītais cilvēks sev līdzīgas būtnes prot mocīt daudzveidīgāk un niknāk kā dzīvnieki.
- pārn. ..[tērps] viņai piešķīra elegantu, modernu iznesību, un viņa atgādināja izsmalcinātu lelli, kurai vienkārša cilvēka pirksti nedrīkst pat pieskarties..
1.1.Tāds, kas ir izveidots ļoti sīkās niansēs, detaļās (piemēram, par darbību, psihiskām īpašībām, gaumi).
PiemēriIzsmalcināts darbs.
- Izsmalcināts darbs.
- Izsmalcināta dzirde.
- Alkohola ietekmē smadzeņu centri tiek iemidzināti. Vispirms iemieg tās funkcijas, kas cilvēkam ir visizsmalcinātākās: vissmalkākie paradumi, pieklājīga uzvedība un piemērošanās sadzīvē un darbā.
- ..no esošiem mēteļiem neviens manu izsmalcināto gaumi neapmierināja.
- Arī kritika, kas dažkārt prozaiķim bija pārmetuši aizraušanos ar izsmalcinātu raksturu «jūtu smalkumu», šoreiz izteicās pozitīvi..
1.2.Tāds, kas atbilst smalkām, niansētām prasībām.
PiemēriIzsmalcinātas delikateses.
- Izsmalcinātas delikateses.
- Francijā bulteņu bumbuļus uzskata par izsmalcinātu ēdienu.
- Vispirms rotaļlietām jābūt vienkāršām, neizsmalcinātām, kas.. attīsta bērnu fantāziju.
Avoti: 3. sējums