Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsmejošs
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Divd. → izsmiet.
2.Izsmējīgs.
PiemēriNātiņam viņš uzbruka izsmejošiem vārdiem..
Avoti: