Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izsmiet
izsmiet -smeju, -smej, -smej, pag. -smeju; trans.
Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi. Asi izzobot. Dzēlīgi raksturot.
PiemēriIzsmiet gļēvuli.
  • Izsmiet gļēvuli.
  • Izsmiet netikumu.
  • «Skolotāj, Ēriks Ojāru izsmēja!» Taivanei aiz muguras ierunājās maza meitenīte. «Nosauca par caurkritušo aktieri,.. par Resnīti.»
  • Rokas pieskāriens bija laipns un mierinošs, bet vārdi izsmēja un ar baltu dzelzi piededzināja izritēt gatavās bēdas.
  • Pēc satīriskas filmas skatītājam jābūt pārliecinātam, ka arī viņam noteikti kas jādara, lai iznīcinātu izsmejamo ļaunumu..
Avoti: 3. sējums