Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izsmejošs
izsmejošs -ais; s. -a, -ā
izsmejoši apst.
1.Divd. → izsmiet.
2.Izsmējīgs.
PiemēriNātiņam viņš uzbruka izsmejošiem vārdiem..
  • Nātiņam viņš uzbruka izsmejošiem vārdiem..
  • Acis nomērīja Kaķīti... Skatiens zobgalīgs, nežēlīgi izsmejošs.
  • Viņi apsēdās uz sola netālu no manis un runāja: viens izsmejoši, skaļi, otrs klusāk, pārliecinošāk.
Avoti: 3. sējums