Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsmēķis
izsmēķis -ķa, v.
Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
PiemēriTas [grāmatas] arī bija viss, ko istabā varēja ieraudzīt, ja neskaitīja izsmēķiem piespaidītu šķīvi..
Avoti: 3. sējums