Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izsmējīgs
izsmējīgs -ais; s. -a, -ā
izsmējīgi apst.
1.Tāds, kurā izpaužas nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko).
PiemēriIzsmējīgs tonis.
1.1.Tāds, kam ir nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko) — par cilvēku.
PiemēriIzsmējīgs cilvēks.
Avoti: 3. sējums