vēsts
vēsts vēsts, dsk. ģen. vēstu, s.
1.Ziņa, arī paziņojums.
PiemēriLaba vēsts.
Stabili vārdu savienojumiPazust bez vēsts. Priecas vēsts.
1.1.pārn. Zīme, norādījums (uz ko), arī (kā, parasti gaidāma, iespējama) pazīme.
PiemēriEgļu dzinumos viņa atrada vēsti par siltu vai aukstu pavasari, sērmūkšļa zarā, - kā šovasar padosies lini..
Stabili vārdu savienojumi(Nav) ne vēsts (no kāda, arī kā).
Avoti: 8. sējums