Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
improvizators
-a, v.
-es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas improvizē (1). Cilvēks, kam ir spējas improvizēt1. Improvizētājs.
PiemēriImprovizatora talants.
Avoti: