improvizēt
improvizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot (mākslas darbu, piemēram, skaņdarbu, daiļdarbu.. izrādes tēlu, arī runu) izpildījuma procesā.
PiemēriImprovizēt prelūdiju.
- Improvizēt prelūdiju.
- Improvizēt dzejoli.
- Improvizēts stāstījums.
1.1.intrans.
PiemēriMūzikas skolā meitene reiz dzird, kā viens no pedagogiem improvizē. «Es arī tā varu,» saka Lidija. Viņa paņem pasaku grāmatu, uzliek to nošu vietā un spēlē, kā viņas iztēlē skan pasaka.
- Mūzikas skolā meitene reiz dzird, kā viens no pedagogiem improvizē. «Es arī tā varu,» saka Lidija. Viņa paņem pasaku grāmatu, uzliek to nošu vietā un spēlē, kā viņas iztēlē skan pasaka.
- ..nebija uzrakstīta scenārija, filmu uzņēma improvizējot.
2.Veidot (ko), lai aizstātu, izlīdzētos.
Piemēri..kaktā aiz krāsns improvizēts dīvāns - matracis uz zemiem āzīšiem..
- ..kaktā aiz krāsns improvizēts dīvāns - matracis uz zemiem āzīšiem..
- Šorīt Mirdzai bija izdevies grozu ar maizītēm atvest un noslēpt tā, ka ne Pēteris, ne Zenta to nebija pamanījuši. Tagad viņa varēja to vilkt gaismā un improvizēt kāzu mielastu.
Avoti: 3. sējums