improvizēt
improvizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot (mākslas darbu, piemēram, skaņdarbu, daiļdarbu.. izrādes tēlu, arī runu) izpildījuma procesā.
PiemēriImprovizēt prelūdiju.
1.1.intrans.
PiemēriMūzikas skolā meitene reiz dzird, kā viens no pedagogiem improvizē. «Es arī tā varu,» saka Lidija. Viņa paņem pasaku grāmatu, uzliek to nošu vietā un spēlē, kā viņas iztēlē skan pasaka.
2.Veidot (ko), lai aizstātu, izlīdzētos.
Piemēri..kaktā aiz krāsns improvizēts dīvāns - matracis uz zemiem āzīšiem..
Avoti: 3. sējums