Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
improvizators
improvizators -a, v.
improvizatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
Cilvēks, kas improvizē (1). Cilvēks, kam ir spējas improvizēt1. Improvizētājs.
PiemēriImprovizatora talants.
Avoti: 3. sējums