impulsīvs
impulsīvs -ais; s. -a, -ā
impulsīvi apst.
1.Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc ierosmes. Straujš.
PiemēriNemierīgs, impulsīvs un aizrautīgas dabas būdams, viņš sapņo par latviešu revolucionāro mākslinieku kopienas dibināšanu..
- Nemierīgs, impulsīvs un aizrautīgas dabas būdams, viņš sapņo par latviešu revolucionāro mākslinieku kopienas dibināšanu..
- ..Maldups nebija tuvojies Ritai ļauna nolūkā, bet pavisam impulsīvi, klausīdams pēkšņai, nepārvaramai tieksmei..
- ..mamma impulsīvi, pavisam negaidot, piespiež savu karsto pieri meitenei pie vaiga.
1.1.Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
PiemēriArņa raksturs impulsīvs. Tas noteicis viņa attieksmi pret apkārtējo vidi..
- Arņa raksturs impulsīvs. Tas noteicis viņa attieksmi pret apkārtējo vidi..
- Tas no Kokles puses nebija speciāli apdomāts.., bet gan impulsīvs solis..
Avoti: 3. sējums