daiļrunīgs
daiļrunīgs -ais; s. -a, -ā
daiļrunīgi apst.
1.Tāds, kas skaisti, pārliecinoši, jūsmīgi runā. Tāds, kam piemīt šādas spējas.
PiemēriDaiļrunīgs sarunu biedrs.
- Daiļrunīgs sarunu biedrs.
- Dižbajārs ļoti daiļrunīgi izklāstīja savu darba plānu.
1.1.pārn. Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus. Skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu).
PiemēriDaiļrunīgas frāzes.
- Daiļrunīgas frāzes.
- Daiļrunīga uzstāšanās.
- Sniegt plašus un daiļrunīgus paskaidrojumus.
- Daiļrunīgi atvainoties.
- Izteikties daiļrunīgi.
2.Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
PiemēriDaiļrunīgs skatiens.
- Daiļrunīgs skatiens.
- Daiļrunīgs nopūta.
- Un neviens Rutai toreiz nejautāja, vai nebūs grūti strādāt šo darbu, - meitenes apņēmīgais izskats bija visdaiļrunīgākā atbilde.
Avoti: 2. sējums