Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
manīgs
manīgs -ais; s. -a, -ā
manīgi apst.
1.Tāds, kas prot veikli izmantot apstākļus.
Piemēri«Vai dieniņ, cik tas cilvēks ir manīgs, blēdis tāds! Viņš tev bez apdoma nenieka nedarīs, bez sava labuma neskries ne par naga melnumu.»
  • «Vai dieniņ, cik tas cilvēks ir manīgs, blēdis tāds! Viņš tev bez apdoma nenieka nedarīs, bez sava labuma neskries ne par naga melnumu.»
  • «Pati grāmata, kā redzams, nebij viņam domāta.. Tai vajadzēja izpildīt tikai nevainīga starpnieka lomu, lai mātei nerastos nekādas aizdomas. Manīgs skuķis!»
  • Sevišķi manīgi esot vidzemnieki, no kuriem dažs visu māju uzcēlis no zagtiem baļķiem.
2.Tāds, kas ir vērīgs, tāds, kas ātri ko pamana, uztver (par cilvēkiem).
Piemēri«Un tas [Straujais] jau, velns, bezgala manīgs. Nav vēl suns par lāgu iepīkstējies, - jau plinte [šautene] rokā un pie loga klāt..»
  • «Un tas [Straujais] jau, velns, bezgala manīgs. Nav vēl suns par lāgu iepīkstējies, - jau plinte [šautene] rokā un pie loga klāt..»
  • ..detektīvfilmās vajadzīga milzīga precizitāte, jo skatītāji ir manīgi uz detaļām.
2.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri«Un manīga gan! Tukšām rokām pieiesi vārnai uz desmit soļiem, bet ar bisi - nekad!»
  • «Un manīga gan! Tukšām rokām pieiesi vārnai uz desmit soļiem, bet ar bisi - nekad!»
  • Laši vienmēr ir bijuši ļoti manīgi un viltīgi.
2.2.Tāds, kurā izpaužas vērība, ātras uztveres spēja.
PiemēriManīga rīcība.
  • Manīga rīcība.
  • Baloži bija drošāki, tie pielaidās pirmie [pie barotavas]. Zvirbuļi toties veiklāki - tie prata nocelt kumosus baložiem tik manīgi, ka tie acis vien noblisināja.
3.Tāds, kas ir veikls (par cilvēkiem), tāds, kas ātri, veicīgi ko dara. Izveicīgs.
PiemēriDarbos viņa manīga kā atspole, tukšu nerunās..
  • Darbos viņa manīga kā atspole, tukšu nerunās..
  • ..Vonzoviča [skolniece] apcirtās, manīga kā zebiekste.
  • Manīgs un izdarīgs viņš [puisis] bij, tikai jāpierauga, ka jau no rīta puses nepiedzeras.
  • pārn. ..Mākonis, šaurs un manīgs kā zobenzivs, Saslējis spuras, Spraucas starp sauli un sausseržu smailēm..
3.1.Veikls, ātrs (par dzīvniekiem).
PiemēriManīgas peles.
  • Manīgas peles.
3.2.Tāds, kurā izpaužas veiklība, izveicība, ātrums (piemēram, par kustību, darbību).
PiemēriManīgas kustības.
  • Manīgas kustības.
  • ..Osiene manīgi izlīda no pūļa un aizslapstījās uz ratiem..
  • Klopovskis izlēca pa logu, klusi to pievērdams, un apsitās manīgi ap stūri.
Stabili vārdu savienojumiManīgs deguns.
Avoti: 5. sējums